Sarkanais plūškoks ir populārs cilvēku vidū, pateicoties tā labvēlīgajām īpašībām. Šī auga ziedus aktīvi izmanto tautas medicīnā – tinktūru pagatavošanai pret saaukstēšanos, gripu, kakla sāpēm, cukura diabētu, hormonālo nelīdzsvarotību, apdegumiem un ādas slimībām. Ir svarīgi saprast, kad novākt sarkano plūškoku, jo tā īpašību saglabāšana ir atkarīga no pareizas ražas novākšanas.
Plūškoka ziedu novākšanas laiki
Plūškoka ogu novāc pilnās ziedēšanas periodā. Par labāko laiku uzskata laiku, kad vēl nav atvērušies visi ziedi.Pilnībā atvērtām ziedkopām ir vislielākais labvēlīgo īpašību skaits, kas tiek novērtētas tautas medicīnā. Ziedi jāvāc siltā un sausā laikā.
Kad tiek lasītas ogas?
Atšķirībā no melnajiem plūškokiem, sarkanajiem plūškokiem ir nepatīkama garša. Negatavi augļi ir toksiski, un tos nevajadzētu ēst.
Plūškoka augļus novāc pēc pilnīgas nogatavošanās – augusta beigās vai septembrī.
Ir svarīgi nepalaist garām brīdi, kad ogas ir pilnībā nogatavojušās. Gataviem augļiem ir elastība un blīvums. Ja nokavēsiet novākšanu, ogas kļūs saburzītas, pussausas un lietošanai nederīgas, jo zaudēs lielāko daļu savu labvēlīgo īpašību. Sarkanie plūškoki jālasa un jāžāvē veselās ķekaros.
Mizu kolekcija
Papildus ziediem un ogām plūškoka mizai ir arī labvēlīgas īpašības. To ievāc aprīlī, no divus gadus veciem zariem, pumpuru nogatavošanās laikā. Nogriež tikai virsējo tumšo mizas slāni. Pēc savākšanas miza jāizžāvē vēdināmā vietā.
Nepieciešamie rīki
Ražas novākšanai būs nepieciešamas asas šķēres vai zaru šķēres, jo plūškokus novāc ķekaros. Asmeņiem jābūt uzasinātiem, lai nekaitētu augam. Labāk ir savākt ražu grozā vai paplātē, lai ražu varētu vienmērīgi sadalīt. Lai uzglabātu žāvētas kultūras, jums būs nepieciešami aizzīmogoti stikla trauki, kas neļauj mitrumam iziet cauri.
Kolekcijas tehnika
Plūškoka ziedi jāvāc ziedēšanas laikā, atdalot tos no kātiņiem. Pēc novākšanas ziedi jāizžāvē un jāizsijā caur sietu. Ziedi jāuzglabā pie gaisa mitruma, kas nepārsniedz 14 procentus.
Gatavos augļus savāc kopās. Pēc ražas novākšanas ķekari jāizklāj plānā kārtā un jāizžāvē gaisā.Pēc tam augļus žāvē žāvētājā vai krāsnī. Žāvēti augļi ir jāatdala no zariem.
Mizu ievāc no divus gadus veciem zariem. To notīra, nokasa virsējo kārtu, atdala un žāvē kaltē vai cepeškrāsnī. Augu saknes savāc vēlā rudenī. Tos žāvē tādā pašā veidā un samaļ līdz pulvera konsistencei.
Uzglabāšanas noteikumi
Savāktos ziedus var uzglabāt 24 mēnešus gaisa temperatūrā no +5 līdz +25 grādiem pēc Celsija un gaisa mitrumam ne vairāk kā 65%. Žāvētus augļus var uzglabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus. Auga mizu var uzglabāt trīs gadus, bet plūškoka saknes - piecus gadus.
Pieteikums
Sarkanais plūškoks, atšķirībā no melnā plūškoka, netiek izmantots oficiālajā medicīnā, bet tiek plaši izmantots tautas medicīnā. Tāpat, neskatoties uz to, ka auga ogām ir sliktāka garša nekā melnajam plūškokam un negatavi augļi tiek uzskatīti par indīgiem un to ēšana var izraisīt saindēšanos, ogas pēc termiskās apstrādes tomēr var izmantot kulinārijas vajadzībām.
Tautas medicīnā
Sarkanā plūškoka ziedi un ogas kalpo kā galvenā sastāvdaļa daudzu ārstniecisko tinktūru pagatavošanā, kas palīdz bronhīta un reimatisma gadījumā. Augu sakņu novārījumu izmanto kā caureju un diurētisku līdzekli.
Kuņģa čūlas gadījumā trīs reizes dienā pirms ēšanas izdzer simts mililitrus plūškoka uzlējuma un ēd augu eļļu. Infūziju dzer mēnesi un kursu atkārto pēc divām nedēļām, ja nepieciešams.
Auga mizas uzlējums palīdz ārstēt bronhiālo astmu.
Vienu ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu uz 300 mililitriem verdoša ūdens iepilda divas stundas un ņem trīs reizes dienā pa pusglāzei.
Plūškoka ziedu tinktūru lieto reimatisma, galvassāpju un saaukstēšanās ārstēšanai. Divas tējkarotes sasmalcinātu ziedu aplej ar verdošu ūdeni 250 mililitru apjomā un atstāj uz 10 minūtēm. Dzert 100 mililitrus infūzijas divas reizes dienā.
Ēdienu gatavošanā
Sarkanie plūškoki ražo garšīgu un veselīgu sulu, ko var pagatavot ziemai. Lai to pagatavotu, ogas jānoplaucē, jāizberž caur sietu un iegūtā sula jāuzvāra. Jūs varat ēst ne vairāk kā 50 gramus sulas dienā.
Sula iedarbojas stiprinoši uz imūnsistēmu un palīdz atjaunot dabisko vielmaiņu.
Svaigi nogatavojušies auga augļi tiek izmantoti konservu, ievārījumu un biezeņu pagatavošanai. Biezeni gatavo no ogām un cukura, attiecībā divi pret viens. Ogas samaļ kopā ar cukuru un liek uz uguns. Pēc tam iegūtais maisījums jāuzvāra, jāieliek burkās un jāpasterizē.
Ievārījumu gatavo no ogām un cukura proporcijā viens pret vienu, pievienojot nelielu daudzumu tīra ūdens. Ogas sasmalcina un vāra ar cukuru un ūdeni, līdz tās sabiezē.
