Ir grūti atrast kultūras, kurām patīk smaga, blīva augsne. Jebkura auga sakņu sistēmai ir nepieciešama piekļuve mitrumam un skābeklim. Visizplatītākā atbilde uz jautājumu, kādam nolūkam ir nepieciešams irdināt augsni ap augiem, ir palielināt augsnes gaisa caurlaidību un mitruma caurlaidību. Tomēr neaizmirstiet par papildu priekšrocībām: jauno nezāļu iznīcināšanu, parazītu slimību profilaksi.
Kāpēc irdena struktūra ir svarīga augsnei?
Smagā augsne, kas salīp kopā puduros, neļauj ūdenim, mēslošanas līdzekļiem un skābeklim dziļi iekļūt dziļākajos slāņos.Pēc lietus uz virsmas veidojas cieta garoza, caur kuru ūdens, nevis plūst uz saknēm, ieplūst rievās un ātri iztvaiko. Sablīvētā smilšmāla augsnē vai zem biezas garozas auga saknes burtiski nosmok no skābekļa trūkuma, aug lēnāk, un plānās jaunās saknes var aiziet bojā.
Irdena augsne, gluži pretēji, veido iekšējos rezervuārus, mazus kapilārus, kuros mitrums tiek uzglabāts vairākas dienas un ir pieejams augiem. Samazinās vajadzība pēc laistīšanas (tādēļ atslābšanu bieži sauc par “sauso laistīšanu”). Vislabāko efektu iegūs, ja to apvienos ar mulčēšanu un dobju mēslošanu.
Atbrīvošanas derīgās īpašības:
- palīdz palielināt augsnes elpojamību;
- veicina labāku mēslošanas līdzekļu uzsūkšanos;
- novērš ātru mitruma iztvaikošanu;
- iznīcina kaitēkļus, iznīcinot to ligzdas;
- bojā nezāļu sakņu sistēmu.
Augsnes irdenums ir īpaši svarīgs, audzējot kultūras no sēklām. Stādiem var nebūt pietiekami daudz barības vielu, ko satur graudi, lai izlauztos caur cieto augsnes garozu uz sauli (jo īpaši tas attiecas uz mazsēklu augiem, piemēram, burkāniem vai pētersīļiem).
Atbrīvošanās laiks
Pirmo reizi irdināšana tiek veikta pavasarī, kad augsne ir sagatavota stādīšanai. Tie atslābinās uzreiz pēc dobju rakšanas lielākā dziļumā (līdz 25 cm), pēc tam izlīdziniet.
Pēc stādu stādīšanas augsne tiek kultivēta divas nedēļas vēlāk. Ja ražu audzē no sēklām, tad atslābināšanu ieteicams sākt pēc dīgtspējas.Ja pirms dīgšanas ir nepieciešams augsni irdināt (virspusē izveidojusies garoza vai raža prasīga pret augsnes gaisīgumu, vieglumu, piemēram, burkāniem un sīpoliem), ir nepieciešams to ļoti rūpīgi irdināt, tieši tādā dziļumā, kādu aizņem garoza (2-3 cm).
Rudenī, dārzkopības sezonas beigās, dobes tiek izraktas un atstātas līdz pavasarim. Atslābt ir stingri neiesaka: sausie augsnes kluči ātri un pamatīgi sasalst, iznīcinot augsnē uzkrātos parazitāro kukaiņu kāpurus.
Kādam jābūt dziļumam
Irdināšanas dziļums ir atkarīgs no sezonas, kā arī no ražas veida. Pavasarī pirms stādīšanas tas ir vislielākais, un jaunajiem dzinumiem nepieciešama rūpīga apstrāde. Vasarā ieteicamais dziļums ir 5-7 cm.
Ir svarīgi atcerēties: irdināšana nav dobes izrakšana! Neapgrieziet auglīgo augsni, kas atrodas zem virszemes garozas.
Rūpes par dažādām kultūrām
Ir nepārtraukta irdināšana (pirmsstādīšana un pirmsdīgšana) un starpdogu irdināšana, ko veic pēc stādu parādīšanās uz virsmas, zināmā attālumā no tiem. Jauniem augiem “aizsardzības zona”, kurā nav ieteicams irdināt augsni, ir maza, krūmiem augot, tās diametrs palielinās līdz 10-15 cm.
Ķirbju kultūraugi ir visneaizsargātākie pret irdināšanu - tiem ir smalka sakņu sistēma ar bagātīgu horizontālu zarojumu, tāpēc dobes ir jāirdina ļoti virspusēji un uzmanīgi.
Bet kāpostu kultūras (visu veidu) vienmēr pozitīvi reaģē uz atslābšanu. Atļautais dziļums ir 6 cm vai vairāk.
Pēc pākšaugu un dažu sakņu kultūru (burkānu, kartupeļu) iestādīšanas jāveic irdināšana, līdz parādās pirmie dzinumi, un uz virsmas nedrīkst veidoties pat plāna garoza.
Dobes ar sīpoliem, bietēm un seleriju nav ieteicams irdināt, kamēr stādi nav dīguši un nav kārtīgi apzaļumojuši.
Arī dārza koku stādus nepieciešams atslābt. Tomēr to saknes dod priekšroku horizontālai zarošanai zem pašas augsnes virsmas, tāpēc augsnes apstrādi veic virspusēji, līdz 4 cm dziļumam.
